Lai apzinātos, cik lielā mērā indivīda attīstību ietekmē bioloģiskie un vides faktori, turpinājumā veikšu analīzi, par pamatu ņemot 1996. gada filmu Matilda. Tajā attēlota īpaši apdāvināta meitenīte vārdā Matilda un parādīta skolotājas pozitīvā ietekme uz meitenītes dzīvi. Stāsts atspoguļo cilvēkbērna attīstību mijiedarbībā ar vidi. Mijiedarbība ir abpusēja – gan bērns ietekmē vidi, kurā atrodas, t.i., ietekmē skolotājas dzīvi, gan vide (skolotāja) ietekmē bērnu.
Saskaņā ar Bronfenbrennera ekoloģisko sistēmu modeli centrā atrodas indivīds – galvenās varones dzimums ir sieviešu, vecumposms – apmēram 8 gadi. Tālāk seko mikrosistēma – ģimene. Jau no Matildas dzimšanas brīža ir skaidrs, ka viņa nav pārāk mīlēts, gaidīts un lolots bērns. Tēvs, ieraudzījis mazo meitenīti, saķēris galvu aizskrien uz otru pusi, pret meitenīti izturas ļoti nolaidīgi, netiek domāts par viņas drošību. Jau no dzemdību nama viņu iznes ārā nerūpīgi, bērniņš teju izkrīt no bērnu krēsliņa un dzimšana netiek nekādā veidā svinēta. Arī turpmāk viņu sauc par problēmu un nevis svētību. Bērna drošas pārvadāšanas noteikumi netiek ievēroti – bērns tiek novietots bagāžniekā. Pārbauciena laikā līdz mājām jābrīnās, ka bērns vispār paliek dzīvs. Bērns var mājās rāpot pa virtuves galda virsmu un nonākt citās bīstamās situācijās bez pieskatīšanas. Tātad ģimenes emocionālais klimats ir nospiedošs, nedrošs, draudīgs, spriedzes pilns.…