Biodaudzveidības saglabāšanai Latvijā, iesaistot ģeogrāfus, ir dažādi principi. Protams, būtu jāievēro aktivitātes, kuras būtu jādara ikvienam sabiedrības loceklim, piemēram, jāizvēlas organisku pārtiku (tas samazina pesticīdu izmantojumu, kas iznīcina arī insektus, kuri apputeksnē augus un ļauj arī saglabāt ūdens iemītnieku daudzveidību, kuri ir pakļauti pesticīdiem, kas nonākuši ūdens ekosistēmā ar notekūdeņiem) (Hooper, 2014). Bet ģeogrāfi kā īpaša grupa varētu, piemēram, nodarboties ar sabiedrības izglītošana, kura var sekmēt lielāku kopienu, atbildības veidošanu pret tās saglabāšanu, bet jāsaprot, ka sabiedrība (arī es pats), ne vienmēr spēj darīt to, kā tas paredzēts biocentriskas attieksmes audzināšanā. Izglītošana ir labs aspekts, ja tas sakņojas ar cilvēka pamatvērtībām un ir saistītas ar patiesām emocionālām izpausmēm (Carol, D. et al., 2006). Vēl ģeogrāfi varētu piedalīties dažādu Latvijas teritoriju atjaunošanā (Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) min, ka LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte jau iesaistās meža biotopu, augu sabiedrību pētījumos un meža monitoringā (Priednieks, 2014). Tas ļautu atjaunot dzīves vidi teritorijai raksturīgajiem augiem un dzīvniekiem, kā arī atbrīvoties no dažādām invazīvām sugām, kā arī papildināt savas zināšanas par augu un dzīvnieku pasauli, kas ir svarīga bioģeogrāfijas, ainavu zinātnes sastāvdaļa. Manuprāt, šādas lauka aktivitātes ne tikai ļauj palīdzēt biodaudzveidības saglabāšanā, iegūt jaunas zināšanas, bet arī pavadīt laiku svaigā gaisā, kas ir viena no lieliskākajām rekreācijas iespējām – vēl viens lielisks ieguvums.…
