Ja tā padomā, es esmu Biheiviorālo mācīšanās teoriju pielietojusi praksē. Kad es iegādājos vācu aitu suni, vajadzēja viņu izglītot. Bet uz suņu skolu nebija laika un vēlēšanās vest, jo šīs sugas suņi ļoti labi tāpat pakļaujas skološanai. Tad nu sākumā iemācīju tam klausīt komandām: sēdēt; gulēt; dot ķepu. Šīs darbības viņš saprot un veic ne tikai pēc balss komandām, bet arī pēc žestiem. Kā arī pirms ēšanas viņam vienmēr devu komandu sēdēt, un tikai tad es iedevu ēst. Tagad šis suns pats sēž tiklīdz redz, ka viņam dos ēst.
Kad es mācījos pamatskolā, vecāki man lika vienmēr mazgāt traukus, tas man ļoti nepatika, tādēļ centos no tā izvairīties, kā vien varēju. Vecāki to ātri vien pamanīja un tad noslēdza ar mani mutisku vienošanos, ka es katru dienu mazgāšu traukus, bet man par to maksās 5,- Ls. Tādā veidā it kā nepatīkamo darbu padarīt mazliet patīkamāku.…