Pasaules mēroga nozīmīgs komponists instrumentālajā mūzikas žanrā. Dzimis Vācijas pilsētā Bonnā mūziķu ģimenē. Ļoti sarežģīts cilvēks. Viens no pēdējiem klasiskās mūzikas laikmeta pārstāvjiem ir manāmas ievirzes nākamajā laikmetā romantismā. Dzīve bijusi grūta, tēvs gribējis izveidot Mocartu no viņa. Dzīvojis vēsturiski grūtā laika posmā, kad Francijā norisinājās revolūcija un, kas pārņēma gandrīz visu Eiropu. Viņa dzīves daiļradi var iedalīt divos posmos: Agrīnais vai Bonnas periods un Vēlīnais vai Vīnes periods. Visvairāk un vislabākie darbi radušies tieši Vīnes periodā.
Galvenā tēma viņa darbos ir varonība un heroiskums. Savā ziņā tas raksturo viņu pašu, jo Bēthovens daudz iemācījies pašmācību ceļā. No vienas puses viņš ar savu mūziku raksturo cilvēku sabiedrību no otras puses psiholoģisko pasauli. Mūzikas valoda ļoti demokrātiska(tautiska). Bagātīgi pielietojis instrumentācijas. Visas orķestra grupas vienlīdz nozīmīgas viņa instrumentālajos darbos.
Skolojies pie profesionāla mūziķa Nīfes, kas Bēthovenu ievirza un izglīto mūzikas jomā. Nīfe pasniedzis Polifoniju. Bēthovens bieži koncertējis kā pianists. Daudz mācījies no J.Haidna un V. A. Mocarta. Raksturīga aktīva ritmika, īsas lakoniskas melodijas, nozīmīga instrumentācija. Vēlākos gados viņa dzīves beigu posmā parādās liriskais un dabas tēli. …