Lai gan dažādu ķermeņu virsmas šķiet gludas, apskatot tās palielinājumā, var redzēt, ka patiesībā virsmas klāj lielāki vai mazāki negludumi. Saskaroties dažādu ķermeņu virsmām, šie negludumi sāk ķerties cits aiz cita, līdz ar to rodas pretestība, kas kavē viena ķermeņa kustību attiecībā pret otru. Šo pretestību sauc par berzi, bet šīs mijiedarbības spēku sauc par berzes spēku.
Berzes spēkam ir gan vēlamas, gan nevēlamas īpašības. Ja nebūtu berzes spēka, tad mēs nevarētu atsperties no zemes, lai ietu, vai mašīna nevarētu "atsperties" no ceļa virsmas.
Visur, kur berze nav nepieciešama, to cenšas samazināt. To var panākt, eļļojot berzē esošās virsmas, pārejot no slīdes berzes uz rites berzi (piemēram, izmantojot gultņus) vai arī izvēloties piemērotus materiālus, kuriem ir mazāka savstarpējā berze.
Gāzes vai šķidruma izraisīto spēku, kas traucē kustību, sauc par pretestības spēku.