Bērnu pornogrāfijas sodīšanas pamatojumi

Bērnu pornogrāfijas jautājuma aktualitāti apliecina gan masu mediju informācija, gan arī tiesiskās jomas nesakārtotība. Šobrīd Latvijas Republikā nav spēkā esošu normatīvo aktu, kas regulētu erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu apriti. Ministru kabineta 1995.gada 2.decembra noteikumi Nr.348 "Noteikumi par erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanu, izgatavošanu, izplatīšanu, publisku demonstrēšanu vai reklamēšanu" (turpmāk - MK noteiktumi Nr.348) zaudēja spēku ar 2005.gada 1.jūniju.1
Krimināllikuma 166.pants paredz atbildību par pornogrāfiska vai erotiska rakstura materiālu ievešanas, izgatavošanas un izplatīšanas noteikumu pārkāpšanu. Kopš spēku zaudēja MK noteikumi Nr.348, Krimināllikuma 166.panta, kura norma ir blanketa, piemērošana ir apgrūtināta.
Tomēr iepriekš minētais neattiecas uz Krimināllikuma 166.panta 3. un 4.daļu, kurā paredzēta atbildība par nepilngadīgā un mazgadīgā iesaistīšanu vai izmantošanu pornogrāfiska vai erotiska rakstura materiālu izgatavošanā (ražošanā). Latvijā ir spēkā 1998.gada 19.jūnija Bērnu tiesību aizsardzības likums,2 kura 15.pantā ir noteiktas bērna tiesības uz aizsardzību no ekspluatācijas, tai skaitā arī no seksuālās ekspluatācijas:
15.pants. Bērna tiesības uz aizsardzību no ekspluatācijas
(1) Bērnam ir tiesības būt pasargātam no ekonomiskas ekspluatācijas, no nodarbināšanas bīstamos vai viņa veselībai, fiziskajai, psihiskajai vai tikumiskajai attīstībai kaitīgos apstākļos, nakts darbā vai tādā darba laikā, kas kavē viņa izglītošanos.
(2) Bērnam ir tiesības būt pasargātam no fiziskas un garīgas ekspluatācijas, no seksuālas ekspluatācijas un pavedināšanas, kā arī no citiem ekspluatācijas veidiem, kas jebkā varētu viņam kaitēt.…