Pēc manām domām bērna vērtība rodas jau mātes puncī, jo bērns jau izjūt apkārtējo pasauli. Tagad būdama liela jau saprotu, cik svarīgas ir vērtības bērnībā, jo daudzas manas rakstura iezīmes ir izveidojušās tieši bērnības pārdzīvojumu iespaidā. Atceros cik man svarīgi bija, lai vecāki mani saprastu un atbalstītu, lai es justos vērtīga un noderīga. Es uzskatu, ka bērna vērtībai liela nozīme ir kā mēs viņus audzinām. Viss ir atkarīgs no mums pašiem – pieaugušajiem, pedagogiem, vecākiem. Ja bērnībā netiek saņemta mīlestības sajūta un uzticēšanās pasaulei, tad pieaugušam cilvēkam ir grūti apzināties un izjust patiesu mīlestību pret sevi un citiem, tātad arī pret bērniem. Ja cilvēks sevi uzskata par vērtību, viņš arī citus cilvēkus uzskata par vērtību. Tas ko bērns agrā bērnībā izjūt, vēlāk parādīsies kā spējas vai trūkumi, kā slimība vai veselība, kā dzīvesprieks vai nepatika, depresija, zinātkāre vai negribēšana, vienaldzība.
Galvenais vecāku uzdevums bērna audzināšanā ir atrast zelta vidusceļu, neapspiežot bērna gribu, ļaujot attīstīties bērna personībai un aizliegt to, ko patiešām nedrīkst. Bērnam vajag ļaut izteikties, tad kad viņam rodas jautājumi, ko grib noskaidrot, jo viņš par visu tieksies un gribēs uzdoto jautājumu noskaidrot. …