Bērns kā nelabvēlīgu sociālizācijas apstākļu upuris

Bērns augot daudzas prasmes un iemaņas pārņem no sev tuviem cilvēkiem. Reizēm tās nav iepriecinošas apkārtējai sabiedrībai. Protams, biežāk tie ir vecāki, var arī būt vecvecāki, aizbildņi, vecākie bērni ģimenē tie var būt pat skolotāji, kuram bērns vēlas līdzināties. Lai arī cik skumji tas nebūtu nevienmēr šis piemērs ir labākais. Ja bērnam ģimenē nav mācīts kas ir labi un kas ir slikti, tad viņš var iemācīties to pats, bet tad ir jāuzdod jautājums – vai šim bērnam būs pareiza izpratne par labo un slikto? Varbūt viņš izvēlēsies vieglāko ceļu zinot to ka ar labu nevienmēr var panākt sev labvēlīgu gala rezultātu, tāpēc izmanto vardarbīgus paņēmienus.
‘‘Sociālās normas nosaka ne tikai nepieciešamos uzvedības parametrus, bet arī fiksē to pārkāpšanu kā konkrētu devianto uzvedību. No sociālajām normām visbūtiskākā loma ir tiesību un morāles normām, kā arī paražām un tradīcijām.’’
[ 2.; 165]
Piemēram, tiesiskās normas tās ir vienoti noteiktas ik vienam sabiedrības loceklim, tieši šīs tiesības regulē individuālo uzvedību gan sabiedriskās attiecības, piešķirot katram cilvēkam tiesības un nosakot to pienākumus vai ierobežojot kādu nelikumīgu rīcību vai darbību.…