Berlīnes mūra krišanas nozīme jaunāko laiku vēsturē

Robežu nobīde
No ekonomikas politikas viedokļa pēc bipolārās pasaules kārtības sabrukuma priekšplānā iziet arvien dinamiskāki abpusēji savstarpējās atkarības un starp dažādiem pasaules reģioniem savītie procesi. Parādās jaunas reģionāli strukturētas telpas ar intensīvu apmaiņu, mēs novērojam kā nobīdās robežas. Ģeopolitiskais priekšstats par pasauli, kas noteica ASV starptautisko stratēģiju pēc Otrā pasaules kara, ir būtiski mainījies pēc Berlīnes mūra krišanas.
Pēc 1945.gada ASV nodrošināja tās globālo vadošo lomu ar reģionālā „burden sharing” (sloga sadalīšanas) palīdzību. Viņi tādējādi vēlējās izvairīties no kļūdas, kas ievērojami veicināja Britu impērijas sabrukumu XX gadsimta pirmajā pusē. Saskaņā ar šo viedokli, Apvienotā Karaliste, kā vadošā pasaules impērija cieta fiasko, jo Londona nesaprata varas deleģēšanas nepieciešamību. Amerikas Savienotās Valstis vēlējās, lai izvairītos no „imperial overstrech” briesmām, gribēja sadalīt pasauli uz reģionālajiem varas centriem un izveidot šajos varas centros attiecīgi par vienai lielvarai. Bija plānots, ka ciešas sadarbības ar šiem lielajiem reģionālajiem centriem rezultātā notiks starptautiskās varas hierarhijas nobīde par labu ASV. Vienlaikus nacionālajām valstīm atsevišķajos pasaules reģionos bija „jāieaug” reģionālajās organizācijās, izmantojot ekonomisko un politisko sadarbību.
…