Bēnes muiža nodibinājusies tikai 16. gadsimta beigās, kad sabruka Livonijas ordenis un izveidojās Kurzemes –Zemgales hercogiste, uz zemes, kuru “iekopis” Kurzemes lielkunga ,,padomnieks” Dr. Bergs. 1597. gadā tas tā jau iegūto novadu saņēma no hercoga Fridriha kā ,,aizdāvājumu (Lehen), līdz ar tiesībām uz būv un malkas kokiem no kroņa meža. Poļu karalis Vladislavs tad pēdīgi 1633. gadā galīgi izdāvināja par dzimtu.
Bēnes muiža 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā.
19. gadsimta sākumā Auces novads līdz ar Bēni piederēja Medemu dzimtai. Grāfa Fridriha fon Medema īpašumā bija Vecauces un Elejas pilis un Bēnes, Jaunauces muižas.
1973.gadā Bēnes muižas īpašnieks Bija barons Augusts fon der Reke. Cilvēki no barona pirka nelielus zemes gabaliņus un būvēja mājas.
Laikā no 1876. līdz 1878. gadam tika celta Bēnes muižas kungu māja, kura daļēji pārbūvēta, saglabājusies vēl šodien. Projekta autors bija Pēterburgas arhitekts Šlups.
Celtni vislabāk raksturo vācu arhitektūras pētnieka A. Leja formulējums ,,Villa kā cietoksnis”, taču arhitekts ne uz mirkli neliek šaubīties, ka ,,mūsu priekšā ir tikai maza, intīmi traktēta improvizācija par gotikas tēmu, kuras gotiskie elementi izmantoti vienīgi atraktīvāka tēla radīšanai. Ēkas stūrī novietotais apaļais tornis šķiet vairs nepretendē uz dramatisku pārdzīvojumu radīšanu, bet rotaļīgi iekļaujas kopējā intīmajā noskaņā”.
…
