Behaviorālisms

Behavirālisma pieejas būtība balstās uz vienīgo jautājumu: Kāpēc cilvēki uzvedās tā kā viņi uzvedās? Biheviorālisti atšķīrās no pārējo metožu atbalstītajiem ar to, ka:
 Biheviorālisti uzskata, ka sociālo analīzi ir jākoncentrē uz to, kā cilvēki uzvedās jeb uz redzamo (observal) uzvedību;
 Pēc bihevioralisti domām, cilvēku uzvedības skaidrošanai ir jābūt iespaidotai ar empīriskām analīzēm.
Bihevirālisti cieši analizē mērķi, kāpēc cilvēki piedalās vismasveidīgā pasākumā demokrātiskajā valstīs – balsošanā. Viņi pēta arī cilvēku piedalīšanos nekonvencionālās līdzdalības formās – piketos, demonstrācijās utt. Elites līmenī biheviorālisti analizē līdera uzvedību, liekot uzsvaru uz to, kā ir saistīts tas, kā līderi redz apkārtējo pasauli un kādus lēmumus viņi pieņem. Sociālā aspektā biheviorālisti analizē interešu grupu un politisko partiju darbību. Internacionālā ziņā bihevioralisti savā pētīšanā liek uzsvaru uz to, kā darbojas nacionālās valstis un tādi nevalstiskie aktieri kā teroristu grupas, multinacionālās korporācijas un supranacionālās organizācijas (piemēram, Eiropas Savienība vai NATO). Galvenais, kam ir pievērsta uzmanība šajā analīzē jeb galvenais jautājums, kuru uzdod biheviorālisti ir: ko tieši šie politiskie aktieri dara un kāpēc viņi to dara?
Biheviorālā kustība kļuva par nopietnu zināšanu 1950-1960. gados. Šis zinātnes filozofiskie pirmsākumi bija 19. gadsimta Augusa Komte (August Comte) un 20. gadsimta loģiskā pozitīvisma Viena Cirkla (Vienna Circle) darbi.

…