Bēgļi ir personas, kas kara laikā pametuši ienaidnieku okupētās teritorijas, vai izsūtītas no šīm teritorijām. Starptautiskajās tiesībās termins "bēgļi" radās pirmā pasaules kara laikā – šādu bēgļu definīciju dod Latvijas Padomju enciklopēdija. Bet mēs bēgļus uzskatam par personām, kas baidoties no vajāšanas rases, reliģiskās un tautības piederības dēļ, piederības sociālajai grupai vai politiskās pārliecības dēļ, dodas labākas dzīves meklējumos uz citām valstīm. Citas valstis tos piesaista ar labākiem dzīves apstākļiem – labu izglītību, drošību, labām darba iespējām, u.c. Vidēji pasaulē ir ap 60 miljoniem cilvēku, kurus var dēvēt par bēgļiem.
Bēgļi dodas uz sev labvēlīgiem reģioniem un valstīm. Daudzi bēgļi dodas uz Eiropu, jo šeit ir attīstīts dzīves līmenis. ES valstīs ir ap 4.7 miljoniem reģistrētu bēgļu, un nenosakāms daudzums nelegālo. Piemēram, uz Itālijas Apenīnu pussalu bieži cenšas tikt nelegālie bēgļi no Āfrikas. Viņi šķērso Vidus jūru ar nelielām sliktas kvalitātes un ceļošanai nepiemērotām laivām un kuteriem. Lielbritānija ir valsts ar lieliskām darba iespējām, tādēļ bēgļu skaits tur tiek ievērojami ierobežots un ir 230 000. Bieži viņi bīstamo ceļu nav spējīgi veikt un tas beidzas letāli. Āfrikā, Āzijā un tuvajos austrumos bēgļu ir visvairāk ap 7 miljoniem. Sudāna Āfrikā ir viena no valstīm, kas aktīvi uzņem bēgļus. To skaits sasniedz pusmiljonu un tie nāk galvenokārt no Eritrejas. Gandrīz puse (47%) no šiem bēgļiem ir klejotāji, kas regulāri mana dzīves vietu, jo tos nekur īsti nepieņem.
Bēgļi dodas uz valstīm, kur ir labāks dzīves līmenis, kur viņus nevajās reliģiskās vai citas pārliecības dēl, kur ir labas darba iespējas, un vēl virkne dažādu faktoru, kas viņus mudina doties prom no pašreizējās valsts labākas dzīves meklējumos.…
