Saskaņā ar to, ka nesenā pagātnē, kā arī mūsdienas šī ir ļoti aktuāla problēma, man ir dota ievirze (plāns) izpētīt šo tematu un izprast tā nozīmīgumu. Šajā esejā dots skaidrojums, kas ir bēglis, kāpēc cilvēks var kļūt par bēgli, kur parasti dodas bēgļu gaitās, kādas problēmas rodas valstī, kurā ieceļo vai no kuras izceļo, kā arī bēgļu un patvēruma meklētāju problēmas Latvijā un Baltijas valstīs. Šis temats ir ļoti pamācošs, jo nekad nevar zināt, kas var atgadīties ar mums pašiem, mūsu tuviniekiem vai paziņām ārzemēs. Tāpēc ir vismaz jaorientējas, ko darīt šādā situācijā, kur lūgt palīdzību un kā aizstāvēt savas tiesības.
Ir divi bēgļu veidi, kuri tik daudz neatšķiras pēc sākotnējās problēmas, bet gan pēc atrašanās vietas, tātad; 1) Bēglis ir persona ar labi pamatotām bailēm no vajāšanas pēc rases, reliģijas, tautības, piederības īpašai sociālai grupai pazīmēm vai politiskās pārliecības dēl, atrodas ārpus savas pilsonības valsts un nespēj vai sakarā ar šādām bailēm nevēlas izmantot šīs valsts aizsardzību; vai personu, kam nav pilsonības un kas, atrodoties ārpus savas iepriekšējās mītnes zemes, šādu notikumu rezultātā nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas tajā atgriezties. Bēgļa personas statusu nosaka viņa pastāvīgās dzīvesvietas valsts likumi, bet, ja viņam nav pastāvīgās dzīvesvietas, tad uzturēšanās valsts likumi. 2) Savukārt iekšzemes bēglis ir persona ar bailēm no augstāk pieminētā, kurš slēpjas vai bēguļo savas valsts teritorijā. Īpaši problemātiski ir nelegālie bēgļī, kas valstī ierodas nelegāli, kā arī bēgļi klejotāji, kas regulāri maina dzīves vietu, jo tos nekur īsti nepieņem.…
