20. gs. Manai Dzimtenei Latvijai ir bijis smagu pārbaudījumu laiks. Pirmie bēgļi Latvijā radās Pirmā Pasaules kara laikā, kad civiliedzīvotāji bija spiesti pamest savas dzimtās mājas lai glābtos no kara šausmām. Latvieši savās bēgļu gaitās devās Cariskās Krievijas vidienē.
1917 g. Cariskajā Krievijā, valsts apvērsuma rezultātā pie varas nāca boļševiki. Arī Latvijas teritorijā atradās Cariskās Krievijas karaspēka daļas, jo te atradās frontes līnija ar Ķeizariskās Vācijas karaspēku. Latvijas tautai šajos vēsturiskajos apstākļos izdevās pirmo reizi izveidot neatkarīgu valsti- Latvijas Republiku.
Jaunajos vēsturiskajos apstākļos veidojās pretēju uzskatu cilvēku grupas, pamatā politiska rakstura kuri bija spiesti mainīt savu dzīves vietu. Nākošais bēgļu vilnis vēlās pāri Latvijai Otrā Pasaules kara priekšvakarā.
Pirmais vēstnesis plašajai tautu pārvietošanai bija Molotova- Ribentropa pakts, kas tika noslēgts starp Fašistisko Vāciju un PSRS. Pirmie šī pakta rezultātā bēgļu gaitās devās baltvācu izceļotāji no Latvijas Republikas uz savu etnisko dzimteni Vāciju. Daudzi vācieši bija spiesti izceļot no savas dzimtenes politisko uzskatu un reliģiskās piederības dēļ.
1940 g. PSRS okupēja Latvijas Republiku. Okupācijas vara uzskatīja ka veiksmīgai L. R. okupācijai nepieciešams iznīcināt iepriekšējo valsts varas institūciju un ideoloģiju. Tādēļ tika represēti un iznīcināti daudzi Latvijas tautas izglītotākie, apzinīgāki, godīgākie, patriotiskākie iedzīvotāji.
…
