pēdējam iecerēto, lai arī ko tas izmaksātu vai prasītu valstij un tās iedzīvotājiem.
Ja man būtu jāraksturo Luijs XIV, es teiktu, ka viņam ir laba „miesas būve”. Īpaši staltā stāja man rāda, ka viņš ir kareivisks, dižens un nozīmīgs cilvēks. Manuprāt, attēlā (skat. attēls Nr.1) ļoti spilgti var saskatīt viņa pašcieņu un gudro sejas izteiksmi. Andris Rubenis grāmatā „Absolūtisms un apgaismības laikmeta kultūra” arī pastāsta, ka karalim ir bijis ļoti liels gods izrādīt savas kājas, kas ir redzams arī attēlā Nr.1. Viņa kājas tika uzskatītas par skaistākajām kājās valstī, tādēļ viņš tās izrādīja labprāt. Ja būtu nepieciešams, raksturot ideālu karali, tad noteikti viņš būtu viens no tiem, kuru es minētu kā piemēru.
Visbeidzot, noslēgumā, ja man nāktos nosaukt raksturot baroku, to laiku, kas tiek dēvēts par „lielo mākslu”, es varētu apgalvot, ka tas ir laiks, kas ir bijis visskaistākais no visiem. Kāpēc? Pirmkārt, cilvēka nozīme jau bija kļuvusi lielāka – cilvēks šajā laikā jau ir kļuvis kā daļa no pasaules, otrkārt, šajā laikā tika izveidotas un uzceltas milzīgas celtnes – arhitektūra „uzziedēja” spilgtākajās krāsās un, treškārt, vēl līdz šim mēs varam apbrīnot tā laika cilvēkus, vadoņus, karaļus, kā piemēram Luiju XIV, kuriem bija gan izturība, gan spēks, uzcelt un atstāt arī tālāk mums mantojumā kaut ko skaistu un brīnumainu.
…