Baroka laikmets bija spožs un grezns laiks Eiropas mākslā un kultūrā. Dzīve galmos un bagātajās ģimenēs uzbangoja ar sevišķu spožumu. Tika uzsvērta monarhu varenība. Cilvēku uzskatīja ar Visuma centru. Tas bija Eiropas valstu nacionālās pašapziņas rašanās laiks, kuras iespaidā attīstījās valstu kultūra, valoda un literatūra. Šo procesu aizsāka tādi dižgari kā rakstnieki Servantess Spānijā un Moljērs Francijā.
Baroks bija mākslas periods un stils, kas aizsākās Eiropā ap 1600. gadu un dominēja visu 17.gs. Baroka mākslai raksturīgas krāšņas krāsas, liektas līnijas un formas, gleznainums, dažādi gaismas efekti, spēcīgs spožas gaismas un ēnas kontrasts, dramatisms. Baroks izpaudās ne tikai tēlotājā mākslā, bet arī arhitektūrā, literatūrā un mūzikā. Baroku uzskata gan par baznīcas kungu, gan laicīgo valdnieku stilu, jo tas visspilgtāk izpaudās baznīcu un piļu arhitektūrā. Pilīs tika uzsvērts to reprezentatīvais raksturs: vērienīgas, krāšņas fasādes un ēku sānspārnu ietvertie goda laukumi. Interjerā dominēja plašas parādes kāpnes, zāļu anfilādes un galerijas. Visi telpu apjomi bija pārpildīti ar dekoru, griezumiem, marmoru, nebeidzamām spoguļu rindām, gobelēniem un dekoratīvi alegoriskām ainām freskās un griestu gleznojumos. Baroks ienāca kultūrā, lai slavētu valdnieku, augstmaņu un baznīcas varenību, bet vienlaikus arī atklāja pasauli visā tās bezgalīgajā daudzveidībā.
…