Baltkrievijas mediji

Kopumā secinot, viennozīmīgi apgalvojams ir fakts, ka Baltkrievijas mediju vidū valda nemitīga spriedze, ko uztur galvenie valsts varas orgāni. Iedzīvotāji ir nemitīgā neziņā par valstī notiekošo. Valsts kontrolētie mediji pasniedz vienu informāciju, bet mazais skaits nevalstisko – pavisam citādāku. Cilvēki šādos apstākļos nezina, kam ticēt vairāk, jo viņi ir apmulsuši. Mediju vidū pamazām izzūd konkurence, jo valdība atbalsta tikai valstiskos medijus, nevalstiskajiem jācīnās par pastāvēšanu pašiem, kas nebūt nav viegli, ņemot vērā apstākli, ka tie valdībai ir traucēklis un tā labprātāk tos pavisam iznīcinātu. Skaidrs ir arī tas, ka Baltkrievijā valda autoritārā mediju koncepcija, kas apstiprina visu iepriekšminēto – kontrole, cenzūra, diktatūra. Mediji šajā valstī krasi atšķiras no medijiem citās, kaut salīdzinot ar Eiropu un tās Savienības valstīm. Arī attieksme pret medijiem Baltkrievijā ir daudz savādāka – gan no valdības, gan iedzīvotāju puses. Baltkrievijai vēl ļoti tāls ceļš ejams līdz, pirmkārt, kaut mazliet demokrātiskāka režīma valstij un, otrkārt, necenzētiem, neatkarīgiem un nekontrolētiem medijiem. Stāvoklis, kāds šobrīd tur valda, nav raksturojams pat kā normāls. Grūti iedomāties, kā jūtas paši žurnālisti un iedzīvotāji, jo to var tikai minēt. Nobeigumā atliek tikai piebilst, ka mediji Baltkrievijā vairs, es atļaušos apgalvot, nav uzskatāmi par medijiem, bet gan par cenzētas informācijas dāļātājiem, jo mediju uzdevums tomēr ir sniegt objektīvu un patiesu informāciju, bet, kā zināms, Baltkrievijas gadījumā viss ir pilnīgi pretēji, un pat nevalstiskā prese nespēj šo absurdo stāvokli mainīt.…