Baltijas valstu attiecības un sadarbība

Pastāv Baltijas pētniecības programma, kuras mērķis ir nodibināt ilgtermiņu pētnieciskās jomas sadarbību gan ES, gan Baltijas reģionā. Nav noslēpums, ka mums ir gudri zinātnieki, bet mums trūkst financējums, lai realizētu kādus nozīmīgus projektus, šīs fonds vēršās pret nevienlīdzību, kas ir radusies ekonomikas dēļ. Šī projekta valstis ir Baltijas valstis un donorvalstis ir Norvēģija, Īslande un Lihtenšteina. Šo projektu plāno īstenot līdz 2024. gadam ar budžetu 22 miljoni eiro. Baltijas valstis ir izvirzījušas vairākus projektus. Viens projekts ir saistīts ar sabiedrības veselību, ieradumu izpēti, e-veselības uzlabošana un sirds slimību, vēža izpēti. Otrs projekts ir par migrāciju un sociālo nevienlīdzību, kas ir ļoti aktuāla problēma visās trīs valstīs. Trešais projekts ir par kiberdrošību priekš privātpersonām. Ceturtais projekts ir par reģiona ekonomisko attīstību, darba tirgus regulācijām, kā tam reaģēt uz sociālajām problēmām kā urbanizācija, emigrācija un novecojoša sabiedrība. Piektais projekts ir balstīts uz atjaunojamiem energoresursiem kopumā, kur pētītu pilsētvides energosistēmas, alternatīvos resursus, atkritumu apsaimniekošanu un pārtikas ražošana. Uzskatu, ka visi šie projekti ir ļoti interesanti un meklētu risinājumus mūsu aktuālākajām problēmām.
Var secināt, ka Baltijas valstis ir gājušas smagu ārpolitisku ceļu, bet politiķi ir spējuši atrast veidu kā veicināt sadarbību starp valstīm. Ne tikai pašas valdības domā kā paplašināt sadarbību, bet to iniciē ES un NATO un arī sniedz diezgan būtisku ekonomisku atbalstu. Uz 2030. gadu ir paredzēts, ka sadarbība būs vēl ciešāka kā līdz šim un valstis spēs sniegt vēl lielāku pienesumu saviem iedzīvotājiem un aliansēm.
…