Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:639974
 
Vērtējums:
Publicēts: 23.10.2015.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2011. - 2015. g.
Darba fragmentsAizvērt

Ārvalstu investīciju piesaiste sekmē valsts attīstību un izaugsmi. Pēc nesen veikta pētījuma datiem, pēc ekonomistu un valdību pārstāvju viedokļa Latvija ir visnepievilcīgākā Baltijas valsts ārvalstu investīcijām. Cits viedoklis ir uzņēmējiem- tie uz Latvijas valsti skatās daudz optimistiskāk. Tomēr ekonomistu, valdību pārstāvju un uzņēmēju viedoklis sakrīt par to, ka Igaunija ir pievilcīgākā valsts ārvalstu investoriem. Tomēr plānotie darbi igauņu un lietuviešu uzņēmējiem ir pavisam savādāki, jo tieši Latvija ir tā valsts, kur viņi nākamajos gados plāno investēt savus līdzekļus. Latvijas un pārējo Baltijas valstu tautsaimniecības tālākā attīstība lielā mērā ir atkarīga no spējas kvalitatīvi apgūt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, uzņēmēju spējas pelnīt un reinvestēt līdzekļus tālākā attīstībā, kā arī būtiska loma ir ārvalstu investoru kapitāla piesaistei.
Iekšzemes kopprodukta pieauguma ziņā, Latvijai šī attīstība ir bijusi viszemākā. Latvijas iekšzemes kopprodukta rādītāji ir bijuši viszemākie Baltijas valstu starpā, kas skaidrojams ar samērā lēno bezdarba līmeņa kritumu un ievērojamo emigrācijas tendenci. Latvijas ekonomika pēdējos ceturkšņos 2011.gadā ir demonstrējusi atzīstamu atveseļošanās dinamiku. Igaunijas IKP salīdzinoši lielais apjoms ir skaidrojams ar to, ka ir pieaudzis apstrādājošās rūpniecības pievienotās vērtības pieaugums, ražojot sakaru iekārtas, televizorus un metāla izstrādājumus. Igaunijā IKP visos periodos ir bijis lielāks, un tas arī varētu būt viens no iemesliem kāpēc tieši Igaunija pārējo Baltijas valstu starpā ārējās ekonomikas ziņā attīstās visātrāk un efektīvāk.
Igaunijas valsts kopējais parāds attiecībā pret šīs valsts iekšzemes kopproduktu ir mazs. Igaunijai ir viszemākais parāds salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm. Neskatoties uz to, ka Baltijas valstu ārējais parāds turpina samazināties, tas joprojām ir diezgan augsts, kas arī varētu bremzēt valstu ekonomisko izaugsmi un attīstību.




Neraugoties uz investīciju un uzņēmējdarbības vidē jau veiktajiem uzlabojumiem, joprojām ir daudz iespēju ekonomikas politikā, kuras iespējams un nepieciešams izmantot, lai veicinātu investīciju pieaugumu un rūpniecības izaugsmi, tādējādi atbalstot arī eksporta virzītu ekonomikas attīstību. Tas iekļauj reformas augstākajā un profesionālajā izglītībā, efektīvāku un mērķtiecīgāku ES fondu apguvi, finanšu sektora diversificēšanu, darbaspēka nodokļu sloga atvieglošanu.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1349954
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties