18.gs. vācu muižniecība ieņēma Krievijai labvēlīgu nostāju, jo to neapmierināja Zviedrijas valdības politika Vidzemē. Turklāt, cerot iegūt sev labumu, Krievijas cara valdība apsolīja visai lielas privilēģijas un tiesības Baltijas guberņas muižniecībai. lielu nozīmi ieguva arī landtāgs.
Latviešu zemnieku atkarība no muižniekiem Krievijas valdīšanas laikā strauji palielinājās, viņi bija nonākuši pilnīgā verdzībā. Muižniekiem tika atļauts pielietot smagus misas sodus, kā arī izsūtīt Latviešu zemniekus uz Sibīriju.
Kad par Krievijas caru kļuva Pēteris I, tā piedzīvoja lielas pārmaiņas. Viņa valdīšanas laiks iezīmējis veselu laikmetu Krievijas vēsturē. 17.gs. beigās Krievija bija centralizēta valsts, bet nedz sociālie, nedz saimnieciskie apstākļi nebija tādi, kas būtu ļāvuši izveidoties modernam, centralizētam valsts pārvaldes aparātam; pilsētas bija vāji attīstījušās, iekšējais tirgus šaurs. Krievija bija milzīga teritorija, kam patstāvīgi jācīnās ar dažādām problēmām. Pēteris I vēlējās, lai Krievija kļūtu par modernu, attīstītu valsti tāpat kā citas R – Eiropas valstis. Kaut arī Pētera I kurss uz eiropeizāciju bija haotisks un bez stingras programmas, tomēr Krievija sāka ietekmēt Eiropas politiskās vēstures norises.
Latvijas teritorija ir allaž bijusi Krievijas interešu zonā, jo ļoti svarīga loma ir izejai uz Baltijas jūru un ostām. Pēc Ziemeļu kara, kad Krievija bija ieguvusi kundzību Baltijas jūrā, tā ieguva arī zemes Latvijas teritorijā – Vidzemi un Latgali.
1700.gadā sākās un 1710.gadā beidzās Lielais ziemeļu karš, kurā iesaistītās puses bija – Zviedrija, pret kuru sabiedrojās Dānija, Krievija un Saksija, kurām palīdzēja arī Polija un Lietuva. Zviedrijas karalis bija gados jaunais Kārlis Xll, kurš karam sākoties vērsās pret Dāniju, tad pret Krieviju. krievi bija sapulcinājuši karaspēku, lai dotos uzbrukumā Narvai Igaunijā. Ar šo kauju Zviedri pazaudēja savu lielvalsts stāvokli.
Narvas kaujā Kārlim XII izdevās spoži pievārēt krievus. Pēc tam zviedru spēki apmetās ziemas nometnē Igaunijā.
1701.gadā Zviedri atsāka uzbrukumus sakšiem, kas ļoti apdraudēja Rīgas drošību. Sakšus viņiem izdevās padzīt no Kurzemes, tamdēļ nākamajā ziemā tas savu karaspēku nometināja Virgā, Kurzemē. No kurienes tas devās tālāk uz Lietuvu un Sksiju. Tos gaidīja spožas uzvaras līdz nāca lielā neveiksm kaujā pie Poltovas.
latvieši Lielajā ziemeļu karā piedalījās nevien kā ceļveži, bet gan aktīvi piedalījās – Latvieši laivinieki dūmu aizsegā cē3la pāri zviedru spēkus pār Daugavu 1701.g. un tas palīdzēja zviedriem uzvarēt sakšus. Tad, kad zviedru spēki devās uz dienvidiem, tad latvieši palika par galveno aizsardzības spēku pret krieviem.
…
