B. Ņūmanes teorijas analīze

Ņūmena bija pirmā, kas ieviesa garīgās veselības aprūpi. Ņūmenas sistēmas modelis sākotnēji tika attīstīts, lai saskaņotu studentu mācības par pacientu mainīgumu plašajā pacientu aprūpē ar medicīnisko modeli. Ņūmena izplānoja pacientu aprūpes jēdzienu modeli, kur tika uzsvērts pacientu aprūpes plašums, lai labāk izprastu pacientu aprūpes varabilitāti. Sistēmas modelis ir zināšanu sintēze no vairākām zinātņu disciplīnām, kā arī Ņūmenas filozofisko pārliecību un agrīnās klīniskās pacientu aprūpes pieredzes atspoguļojums, jo sevišķi mentāli slimo pacientu aprūpē. Lai attīstītu savu modeli viņa pielietoja induktīvo un deduktīvo loģiku. Ņūmenas sistēmu modelim ir līdzības ar Geštalta teoriju. Geštalta teorija saka, ka homeostātisks process ir process, ar kura palīdzību organisms saglabā savu līdzsvaru un tātad savu veselību, atrodoties dažādos stāvokļos. Ņūmena apraksta adaptāciju kā procesu, ar kura palīdzību organisms nodrošina savas vajadzības. Pielāgošanās process ir ilgstošs un dinamisks, jo organismam eksistē daudz un dažādu vajadzību, un katra no tām var traucēt cilvēka līdzsvaru vai stabilitāti.…