Kas tad īsti ir autobiogrāfiskais literārajos darbos! Tas ir veids, kā šo darbu autori atklāj lasītājam vēl kādu daļiņu no sevis, no savas dzīves. Tie ir atklāsmes brīži. Un tā ir izjūtas, kuras autors vēlas iemūžināt, padarīt nemirstīgas un darīt apkārtējiem zināmas.
Pēc manām domām tā ir patiesa drosme un uzdrīkstēšanās iemūžināt sevi pašu kādā tēlā. Bet ir skaisti. Skaisti lasīt tos darbus un apzināties, ka visi mirkļi, kuros var just patiesu pārdzīvojumu, ir autora paša izdzīvoti un piepildīti.
Principā jau lielākā vai mazākā mērā, bet to autobiogrāfiskumu, domāju var attiecināt uz jebkura autora darbiem, jo radošais process rodas tikai un vienīgi kāda iespaida vai impulsa rezultātā! Bet vienīgā atšķirība ir tā, ka ir autori, kuri ļoti atklāti un, var teikt, speciāli parāda, ka noteiktā darbā un tēla atspoguļojas viņi paši.
Un var teikt, ka tikai tie darbi, kas rakstīti par patiesām izjūtām ir aizraujošāki lasītājam, jo reāli pārdzīvotas sāpes un skaisti laimes mirkļi spēj likt aizdomāties un ilgi neaizmirst par izlasīto autora darbu!…