Austrumu filosofija ir ģeogrāfiska, laikmeta noskaņojuma, domu un kultūras izteicēja.
Filosofiskā domāšana dalās vairākos iedalījumos, viens no tiem ir globālais, kas sadala Rietumu un Austrumu filosofiju. To raksturo šo kultūru atšķirības.
Vārds ‘’filosofija’’ ir ar grieķisku izcelsmi un tulkojumā nozīmē ‘’gudrība’’. Katra tauta un vēsturiskais laikmets savdabīga veidā tiecas apliecināt gudrību. Indija un lielā mērā visa Austrumu civilizācijas atbilde- kas ir gudrība? Ir stipri atšķirīga, kāda ir stipri atšķirīga, kāda tā ir Rietumu filosofijai, kas meklē visu jēdzieniskā, loģistiskā domāšanā. Austrumu filosofija arī netiecas analītiski izskaidrot cilvēku un pasauli. Kā apstiprina arī mitoloģiskie dziedājumi : ‘’ Nebija esošais, nedz neesošais. Nebija gaiss, nedz debesis tam pāri’’. Viņi necenšas to visu loģiski izzināt un izprast. Austrumu cilvēku domāšana visā ilgstošajā attīstības gaitā saglabā īpašu saikni ar pirmatnējo, ar mitoloģisko apziņu. Tas liecina par savdabīgu tuvību dabai ,vēlmi iejusties universālajās pasaules norisēs.…