Augustīns un labā griba

Eseja par ‘Labas gribas’ jēdzienu Augustīna darba „Par gribas brīvo izvēli” (1.grāmata), grāmata ir sarakstīta dialoga formā, saruna starp Augustīnu un viņa draugu Evodiju. Tiek minēts, ka Augustīns savu stilu (domas izklāstu) ir pārņēmis no Platona, kas šķita ļoti interesanti, jo 1. Grāmata „Par gribas brīvo izvēli” līdzinājās Platona „Dialogiem”, tiek uzdots jautājums, kas sarunas gaitā ieņem jaunu pozīciju, tiek izvirzītas tēzes ( izteikti viedokļi, no abu sarunu biedru puses).
Evodijs, Augustīnam uzdod dažādus jautājumus, jautājumu pamatā- no kurienes rodas ļaunums? kas ir ļaunums? kas liek darīt ļaunu? un vai ļaunums ir Dieva radīts?
Acīmredzami, Augustīns cenšas savu draugu uzvest uz pareizā ceļa, norādot, ka cilvēkam pastāv izvēle, izvēlēties labo, vai ļauno, gribas brīvā izvēle.
Augustīns cenšas atbildēt uz jautājumu, kas ir ļaunums?- atbilde, manuprāt, ir loģiska un savādāk nemaz nevar būt, ka ļaunums ir labuma, labā trūkums. Augustīns kā skolotājs un šķiet, ka šī loma viņam pašam ir diezgan pieņemama, neskatoties uz to, ka Evodija jautājumu brīžam šķiet mazliet bērnišķīgi un varbūt pat pašsaprotami.
Lasot, darbu ir skaidrs, ka katrs jautājums un atbilde ir pārdomāta, lasītājam vieglāk uztvert ne tikai domu, bet arī sajūtas, kas rodas lasot.
Atgriežoties pie Evodija jautājuma par ļaunumu, Augustīns min divu veidu ļaunumus- kā rīcību un kā sodu, šķiet parādās moments, kad Dieva lomai ir ļoti būtisks aspekts, jo viņš tiek uzskatīts par labo ( Dievs = labs), bet ir moments, kad Dievs soda, tad cilvēks cieš ļaunumu, tas tiek uzskatīts par taisnīgu sodu, ļaunuma darītājam tiek atmaksāts ar to pašu. …