Pāreja 20.gadsimta 90-os gados uz tirgus ekonomikas attiecībām ir izjaukusi iepriekš pastāvējušās ekonomiskās, politiskās un sociālās struktūras un ietekmējusi ne tikai mūsu valsts iedzīvotāju ikdienas dzīvi, vērtīborientāciju un pasaules uzskatu, bet arī kopainu Latvijas izglītībā. Tā kā izglītības darba galvenos virzienus nosaka tendences, ko var dēvēt par sabiedrības pasūtījumu, nedrīkst ignorēt faktu, ka sabiedrības prioritātes ir mainījušās.
Mūsdienu ekonomiskajā un sociālajā vidē panākumus gūst personība, kuru raksturo tā saucamā "pasaulspēja", tas ir - informētība, izglītība, atvērtība pozitīvajām pasaules attīstības tendencēm un kultūras mantojuma apguvei, gatavība pilnveidoties un apgūt jaunas zināšanas. Lai apmierinātu šo mūsdienu cilvēka pieprasījumu, izglītības iestādēm jābūt gatavām mainīt darbības politiku, apgūt un ieviest savā darbībā jaunas, progresīvas, pēc „sabiedrības pasūtījuma piegrieztas” darbības metodes.…