Taču vislielākā audzināšanas problēma manuprāt slēpjas mūsu sabiedrībā kopumā. Varat saukt mani par vecmodīgu, bet tas, kas šobrīd notiek visapkārt, kas redzams televīzijā, lasāms avīzēs un skatāms uz ielas un ģimenēs, man nav saprotams un pieņemams. Kas ir noticis ar kultūru kā tādu?! Kāpēc vairāk nedarbojas cenzūra, kas aizliegtu vardarbīgus un pornogrāfiskus skatus bērniem pieejamā raidlaikā televīzijas ekrānos? Kāpēc manam bērnam jāskatās multfilmas, kurās kāds nepārtraukti atraugājas, šauj, kaujas? Kāpēc man jāskatās seriāli, kur skan zemjostasvietas joki? Kāpēc vecāki vairs nelasa bērniem pasakas, nerosina interesi par literatūru, klasiķu darbiem, bet tā vietā ieslēdz TV vai datoru? Es nenoliedzu tehnoloģijas un datorā ir lieliskas izglītojošas programmas, taču...kas notiek ar klasiskām vērtībām? Vai vecāki kontrolē to, ko bērns vēro TV ekrānā, kādas spēles viņš spēlē datorā? Visdrīzāk jau ka nē...laika trūkuma dēļ, un esam taču godīgi – arī nevērības dēļ. Protams, var iebilst – nu tak neskatieties TV, ja nepatīk. Bet varbūt tā vietā, lai raidītu zema līmeņa seriālus, vardarbīgas un piedodiet, absolūti stulbas multfilmas, varētu raidīt izglītojošas filmiņas un raidījumus, kino klasiku un vairāk ētera laika veltīt kultūras raidījumiem. Bet tā nenotiks, jo lai valdītu, ir nepieciešamas aitas. Bet par aitām kļūst neizglītoti un „tukši” cilvēki. Mūsu bērni – mūsu nākotne...
Risinājums – ir jāmainās sabiedrībai kopumā.
…