Atziņas par Mišela de Montēņa esejām

Slava un atpūta nespēj dzīvot zem viena jumta, tāpat kā godkārība ir visnepiemērotākā vientuļai dzīvei. Vajag spriest par cilvēkiem pēc viņu īpašībām nevis pēc tērpa – ārējā izskata. Bauda un laime nav iespējamas bez dvēseles spēka un prāta. Mūs dara laimīgus nevis tas, kas mums kaut kas pieder, bet gan tas, kā mēs to baudām. Visās lietās jāuzmanās no pārmaiņām. Visļaunākais cilvēka stāvoklis ir tad, kad viņs pārstāj sevi apzināties un valdīt par sevi. Un visbeidzot sirdsapziņa spēj mums iedvest gan bailes, gan pārliecību, gan dvēseles mieru.…