Atšķirības starp anglo-sakšu un kontinentālās Eiropas saimēm

Tiesību saimi veido valstis, kuras vieno kopīga tiesību izpratne. Tā veidojas tiesību ģenēzes un evolūcijas gaitā. Ikvienas valsts nacionālo tiesību sistēma lielākā vai mazākā mērā ir atšķirīga. To nosaka vēsturiskie, sociālekonomiskie un politiskie apstākļi, iedzīvotāju mentalitāte, reliģija, valsts iekārta un politiskais režīms. Tā kā parasti šādi apstākļi ir radniecīgi veselam reģionam vai valstu grupai, tad veidojas radniecīgo nacionālo tiesību sistēmas kopas- tiesību ģimenes (tiesību saimes un tiesību loki).
Romāņu-ģermāņu tiesību sistēmas grupa aptver tās valstis, kurās juridiskā zinātne ir veidojusies uz romiešu tiesību pamatiem. Attiecībā uz šo grupu priekšplānā izvirzās tiesību normas, kuras tiek uzskatītas par tādām uzvedības normām, kas atbilst taisnīguma un morāles prasībām. Šajā sistēmā juridiskās zinātnes galvenais uzdevums ir noteikt, kādām tad jābūt šim morāles normām. Mazāk šī doktrīna interesējas par pārvaldes jautājumiem un tiesību praktisko pielietojumu, atstājot to juristu-praktiķu ziņā. Mūsdienās romāņu-ģermāņu tiesību sistēmas ir atrodamas pārsvarā kontinentālajā Eiropā, taču arī Latīņamerikā un atsevišķās Āfrikas valstīs.
Romāņu-ģermāņu tiesību sistēmu grupā, sākot ar XIX gs., noteicošā loma ir likumiem, atbilstošajās valstīs spēkā ir dažādi kodeksi. …