Simts lati. Vai tā šodienas Latvijā ir liela vai maza summa? Kā nu kuram, protams, un - kādas ir katra prasības pret dzīves materiālo pusi. Visdrīzāk jau laikam – tāds sīkums vien ir. Bet, iedomājoties, ka šī nauda ir nevis sūri grūti nopelnīta, bet vienkārši atrasta? Tas maina situāciju. Sākotnēji ir liels prieks un dzimst domas, ko gan es par to varētu nopirkt! Kādu sen kārotu, līdz šim atliktu lietu; varbūt nelielu, pelnītu ceļojumu... Tik daudz ideju galvā, bet tad – stop! Visvieglākā un patīkamākā alternatīva, protams, ir to tūlīt iztērēt! Bet tad šī nauda zustu uz neatgriešanos, un nekas nebūtu mainījies. Varbūt šoreiz darīt savādāk? Ja nu tā ir likteņa dāvana un pārbaudījums reizē? Parasti dzīvē nekas nenotiek tāpat vien. Katra izvēle, katra rīcība rada sekas. Šodienas izvēle rada nākotnes iespējas. Tātad varbūt ieguldīt? Bert kur? Noguldīt bankā uz procentiem (pēc x gadiem summa tiešām būtu daudz lielāka, bet kāda būtu tās vērtība?...)? Turklāt summa ir pārāk maza, lai to nestu uz banku, un strauji augošā inflācija procentus noēstu nemanot vien. Tādējādi arī tiktu palaistas garām lieliskas iespējas daudz straujāk vairot ieguldīto.…