Kopš mēs esam sākuši masveidā lietot vienreizējas lietošanas iepakojumu: skārdenes, tetrapakas, plastmasas pudeles un trauciņus, veidojās atkritumu kalni un dabas piesārņojums. Taču šos atkritumus var atkārtoti pārstrādāt, iegūstot no metāla lūžņiem jaunu metālu, no papīra makulatūras - jaunu papīru, no plastmasas atkritumiem - jaunu plastmasu, no stikla pudelēm - stiklu jaunām pudelēm. No tā labums tiek visiem: daba tiek saudzēta, atbrīvojas papildus vieta un cilvēki ietaupa enerģiju.
Cilvēki aizvien vairāk sāk piemēslot visas vietas, gan mežus, parkus, pilsētas – visu! Varbūt tas ir tāpēc, ka cilvēki spēj vairāk nopirkt? Vai varbūt tāpēc, ka nav vietas kur mest atkritumus speciālos konteineros? Kā jau ievadā minētajiem atkritumiem ir sava veida pielietojums, tos var pārstrādāt un veidot jaunas lietas no tiem, piemēram, no papīra mēs varam iegūt jaunu papīru kartona kastēm, vai kādam citam iepakojumam.
Cilvēku darbības ietvaros arī veidojas lielgabarīta atkritumi, kas ir milzīgi un lieli, piemēram, vecas mēbeles automašīnas utt. Kaut gan no šiem atkritumiem ir grūti atbrīvoties, tomēr šādi atkritumi tiek izmesti mežos, piepilsētās un citur. Kuru rezultātā, tie traucē dabai augt ( kokiem, krūmiem, zālei) un traucē arī dzīvniekiem, kaut gan, daži atrod tur savas mājas. Tomēr arī šie veida atkritumi piesārņo vidi, līdzīgi, kā pārējie atkritumi. Piemēram, no ledusskapjiem, kas atstāti mežā, ar laiku atbrīvojas freoni un citas indīgas gāzes. Līdz ar to tas skar arī gaisa problēmas un globālo sasilšanu, visas šīs problēmas ir ļoti saistītas savstarpēji
Ir arī trešais atkritumu veids – bīstamie atkritumi, kas sevī ietver baterijas, akumulatorus, dzīvsudraba termometrus un lampas, krāsas, lakas, šķīdinātājus, medikamentus, mazgāšanas līdzekļus, dezinfekcijas līdzekļus, augu aizsardzības līdzekļus, kaitēkļu iznīcināšanas līdzekļus, naftas produktus un minerāleļļu atkritumus, elektriskos un elektroniskos aparātus u.c.) Šos atkritumus nav vēlams mest pie sadzīves atkritumiem, vai liet notekūdeņu sistēmās, vai atstāt mežos, vai kur citur. Šie atkritumi ļoti vienkārši piesārņo gan augsni, gan ūdeņus ( gruntsūdeņus, upes, un citas lietas.) Dedzinot šos atkritumus izveidojas dažādi ķīmiskie savienojumi, kuri ir kaitīgi gan dabai, gan cilvēkam, un var izraisīt dažādas slimības, pat vēzi. Šos atkritumus jau vajadzētu atšķirot mājās katram pašam, lai varētu nodot īpašajās vietās.
Šķiro atkritumus!
o šķiro stikla, plastmasas, papīra, auduma atkritumus, tos nodod pārstrādei vai ievieto attiecīgos konteineros, kur tie pieejami,
o neliec tetrapakas pie makulatūras, jo plastmasas slānītis uz papīra neļauj to otrreiz pārstrādāt,
o atšķiro bīstamos atkritumus (baterijas, akumulatori, dzīvsudraba termometri un lampas, krāsas, lakas, šķīdinātāji, medikamenti, mazgāšanas līdzekļi, dezinfekcijas līdzekļi, augu aizsardzības līdzekļi, kaitēkļu iznīcināšanas līdzekļi, naftas produktu un minerāleļļu atkritumi, elektriskie un elektroniskie aparāti u.c.), iepazīsties ar norādījumiem instrukcijās un izpildi tos, nogādā šos atkritumus paredzētajās vietās.