Tautas attīstību nosaka katra indivīda materiālā labklājība, izglītība, veselība, fiziskā un garīgā attīstība. Attīstības efektivitāte ir atkarīga no vairākiem faktoriem, it īpaši no sociālās infrastruktūras un tās pieejamības, sabiedrības pārticības, ekonomiskās attīstības līmeņa un cilvēkresursu kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rādītājiem.
Iekšzemes kopprodukts. Kopš deviņdesmito gadu vidus valstī ir vērojama izaugsme. Laika periodā no 1996. gada līdz 2000. gadam IKP ir palielinājies par 25,6% jeb vidēji gadā par 4,7%. Šajos gados IKP Latvijā ir pieaudzis aptuveni divas reizes straujāk nekā ES un pusotras reizes straujāk nekā ES kandidātvalstīs. Pamazām sāk samazināties starpība starp Latvijas un ES IKP uz vienu iedzīvotāju. Tas, rēķināts pirktspējas paritātes vienībās pēc Eurostat datiem, 2000. gadā Latvijā bija 29% no ES vidējā (1996. gadā – 25%).
Pēdējo divu gadu laikā izaugsme Latvijā ir paātrinājusies. 2000. gadā IKP pieauga par 6,6%, bet 2001. gada trīs ceturkšņos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, IKP palielinājās par 7,9%. Ir sagaidāms, ka 2001. gadā kopumā IKP pieaugs par 7,5%. Ņemot vērā to, ka šobrīd pasaules ekonomikas attīstība ir būtiski palēninājusies, Latvijā sasniegtais ir jāvērtē ļoti pozitīvi.
Pamatā šiem straujajiem pieauguma tempiem ir tas, ka Latvijā pēdējo desmit gadu laikā, īstenojot konsekventu politiku, ir radīti tirgus ekonomikas pamati. Un šobrīd valsts sāk izjust veikto reformu pozitīvos rezultātus.
Aktivitāte pieaug gandrīz visās nozarēs. Vairāk nekā 3/4 no šī pieauguma nodrošina 4 nozaru – apstrādes rūpniecības, tirdzniecības, komercpakalpojumu un transporta un sakaru – attīstība.
Inflācija Latvijā ir viena no zemākajām starp pārejas ekonomikas valstīm. Pēdējos gados patēriņa cenu pieaugums Latvijā ir tuvs attīstīto valstu inflācijas līmenim, un tā ir viena no zemākajām starp Centrāl- un Austrumeiropas valstīm. Valdība ir izvirzījusi mērķi arī turpmāk noturēt inflāciju 2-4% robežās.
Patēriņa cenas 2001. gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, ir pieaugušas par 3,2%.
2001. gadā patēriņa cenu kāpumu lielā mērā noteica pārtikas preču cenu pieaugums. Pārtikas precēm, kas sastāda gandrīz 1/3 daļu no patēriņa groza, 12 mēnešu inflācija (decembris pret decembri) bija 7,8%. Šādu cenu pieaugumu galvenokārt noteica pārtikas produktu importa cenu palielinājums un dārzeņu kopražas samazinājums.
Nepārtikas preču cenas pieaug samērā lēni. Decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, nepārtikas preču cenas ir cēlušās par 0,2%. Kopumā pēdējos gados cenas šajā sektorā ir pieaugušas pavisam nedaudz, un tas liecina, ka ir jau notikusi atklātā (starptautiskai konkurencei pakļautā) preču sektora cenu izlīdzināšanās ar pasaules cenām.
…
