Aspazijas dzeja - spilgta sava laika problēmu un izaicinājumu atklāsme

Aspazijas lugu pamatideja parasti saistās ar sievietes cīņu par savu eksistenci un tiesībām. Cilvēcisku jūtu protests pret sociāliem žņaugiem vai tradīciju važām veido viņas lugu dramatisko konfliktu. Galvenās varones parasti iet bojā, bet reizē ar to viņas morāli uzvar un traģiskajā bojā ejā izskan optimistiska ticība gaišajiem spēkiem cilvēkā. Tās ir veco tradīciju lauzējas, jauna laikmeta un cilvēku jaunu attiecību paudējas. Pirmā Aspazijas luga ir 1888.gadā uzrakstītā „Atriebēja’’, kas stāsta par sievietes cīņu pret varmācību dzimtbūšanas laikos. Jau pēc pāris gadiem Aspazija saraksta vienu no labākajām lugām „Vaidelote’’. Senatnes tematikā ietvertais sievietes protests, pret tās nebrīvo, citu noteikto stāvokli sasaucās ar tā laika sieviešu emancipācijas cīņām. Aspazijas ievērojamākā luga Jaunās strāvas laikā ir „Zaudētās tiesības”. Šajā darbā Aspazija atmasko buržuāzisko morāli, labāku aprindu mietpilsoniskos uzskatus, protestē pret sievietes pazemošanu. Lugā pretnostatīta bagātnieku un nabadzīgo ļaužu dzīve, asi kritizētas „labākās aprindas”. Nākamā nozīmīgākā Aspazijas luga ir „Sidraba šķidrauts”. „Sidraba šķidrauts”, tāpat kā „Vaidelote’’, ir romantiska luga. …