Balets un opera, kas ilga vairākas stundas un kurās galminiekus nomainīja profesionāli solisti, bija pašas svētku „programmas” elementi, kas atspoguļoja monarha „politisko” vēstījumu galmam un sabiedrībai kopumā.”
Visbeidzot, kā notika karaļa glorifikācija? “Arhitektūra, māksla un literatūra, opera un svētku ceremoniāls, ko Eiropas vadošās ciltes gandrīz simt piecdesmit gadu garumā līdz Franču revolūcijai 1789.gadā pārņēma no Francijas, ir definējams pēc Pītera Bērka (Burke) domām kā multimediāls varas glorifikācijas piemērs. (..) tika iekļautas uzrunas un slavinajumi (panegiriki) valdniekam, izmantojot alegorisku tēlu darbības, to simbolisku nozīmi slavināšanas veidošanā.” Šie ir instrumenti, kas tika izmantoti glorifikācijai. Karalis tika celts godā visos iespējamos veidos.
Baroka posms kultūras vesturē ir nudien interesants un palasot par to vairāk informācijas, var nonākt pie dažādiem atklājumiem. Izklaides, svētki, dzīres, kāršu spēles, uguņošana un vēl daudz kas cits… Ieskatoties aristokrātu izšķērdīgajā dzīvē, var uznākt liela skaudība, gan šoks, gan nesapratne. Vai tik tā aristokrātu dzīve nebija viena pasaka? Tur noteikti slēpjas kas vairāk. Varbūt tā pārlieku lielā publiskā dzīve bija tikai maska aiz kā paslēpties? Par šo ir vērts padomāt.
…