Izlasot A.Bela romānu “Būris”, ir skaidrs, ka galvenais darbā ir arhitekta Bērza dzīves izpratnes atklāsme. Viņa pavadītais laiks būrī, arhitekta pārdomas par sevi, savu ikdienu un dzīvi. Šīs pārdomas liek arī man aizdomāties - par to, ko es darītu un kā justos nonākot tāda situācijā, kā es tiktu galā ar sevi un saviem pārdzīvojumiem…
Sakumā, pamodies būrī, Bērzs to uztvēra vairāk kā joku nevis kā reālu nolaupīšanu, tāpēc domāja, ka viņu drīz izlaidīs. Tomēr, saprotot, ka ir notikusi nolaupīšana, viņš sāka domāt savādāk. Neskatoties uz situācijas nopietnību, arhitekts bija optimistiski noskaņots. Bērzs domāja, ka viņu atradīs ļoti ātri, jo tuvumā būtu jābūt kādam, kas spētu palīdzēt.…