Cilvēki atšķiras pēc apziņas plašuma. Cilvēka attīstību lielā mērā raksturo viņa apziņas attīstība. Apziņu var mainīt. Apziņā ir tākā divi sektori (divas zonas), viena ir to, ko mēs zinām EGO ietvaros, un otra ir tā – par kuru mēs nezinām, bet viņa ir. Tātad atklātais – tā ir apziņa, bet neatklātais – zemapziņa.
Tajos brīžos/momentos un tajās minūtēs / sekundēs mūsu prāts darbojas saskaņā ar mūsu emocijām un viss notiek ļoti ātri un ļoti viegli. Cilvēks nejūt nekādu piepūli. Daudzas lietas ar ko mēs dzīvē sastopamies sākas mūsu pašu apziņā. Apziņa darbojas caur uzmanību. Uzmanība var būt gan pozitīva, gan arī negatīva.
Cilvēka apziņai neviens cits nevar piekļūt, kā tikai viņš pats un kaut kādas izmaiņas notiek, kad cilvēks tam pats ir gatavs.
Rakstot šo darbu un lasot dažādu literatūru tieši par apziņu un cilvēku vispār, par to, kas ir mums apkārt un kas ir mūsos iekšā, pat nespēju iedomāties, ka šajā dzīvē viss ir saistīts un visam, kas ar mums notiek ir savs izskaidrojums. Ja mēs katrs strādātu ar savu apziņu un attīstītu to, mēs dzīvē varētu sasniegt daudz vairāk – mēs varētu sasniegt / paveikt gandrīz visu/ gandrīz jebko.
…