Pērs Gints no jaunekļa līdz vecumdienām neapzinājās savas rīcības sekas, tādejādi nodarot ļaunumu gan sev, gan citiem.
Galvenais lugas varonis Pērs Gints dzīvoja pārticīgā ģimenē līdz viņa tēvs Jons Gints pievērsās izklaidīgam dzīvesveidam. Tēvs pārāk daudz lietot alkoholu un pazaudēja visu savu naudu, atstājot Pēru un viņa māti Ozi dzīvot nabadzībā. Māte mīlēja Pēru, bet dēls mātei visas dzīves laikā darīja tikai raizes, piemēram, meloja. Māte par dēla rīcību izsakās:
“Jā, un melus staipīt var,
Izgreznot pēc patikšanas,
Lāpīt tos jau katrs manās.”
Jauneklis mīlēja sapņot ar atvērtām acīm. Viņš sapņoja par varu un bagātību. Pērs Gints grib būt ķeizars, vēsturnieks, tirgotājs, pravietis un troļļu karalis, tās visas ir viņa mirkļa iegribas, kas noslāpst, kad uzrodas kāds interesantāks sapnis. Savus izsapņotās fantāzijas viņš stāstīja kā savējos visi saprata, ka tie ir kārtējie Pēra Ginta meli.
“Ja tu, sliņķi, negulētu
Te tik mūžam sapņodams.
Ej tu ciemā, bēg tad meitas,
Paliek tukšs ik svētku nams.
Bezgodis un kauslis esi,
Asaras man un kaunu nesi.”
Šie ir kārtējie mātes vārdi, kurus viņa saka par Pēru Gintu. Sapņot viņš prata lieliski, bet darbu darīt nevīžoja gan. Jauneklim neinteresēja mātes veselība vai tas, ka viņas finansiālais stāvoklis bija kritisks. Pēram Gintam neienāca pat prātā pajautāt savai mātei, kā viņai klājas, kur nu vēl palīdzēt grūtā brīdī.…