Apsūdzētā statusa vēsturiskā attīstība

Šobrīd pastāvošajā jaunajā Kriminālprocesa likumā pirmstiesas kriminālprocesā darbojas tādi subjekti kā aizdomās turētais un apsūdzētais. Personu par aizdomās turēto atzīst ar rakstveida lēmumu, ja pieradījumu kopums dod pamatu procesa virzītāja pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrētā persona. Pēc aizdomās turēto statusa persona iegūst apsūdzētā statusu. Saskaņā ar kriminālprocesuālajam normām, apsūdzētais ir persona, kura ar procesa virzītāja lēmumu ir saukta pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un pret kuru uzsāktā kriminālvajāšana nav izbeigta, kura nav attaisnota vai atzīta par vainīgu ar spēkā stājušos tiesas spriedumu. Personu sauc pie kriminālatbildības tikai tad, ja savāktie pierādījumi norāda uz šīs personas vainu izmeklējamā noziedzīgā nodarījumā un prokurors ir pārliecināts, ka pieradījumi to apstiprina. Kriminālprocesa likums stingri nosaka, ka viena un tā pati persona vienā kriminālprocesā nevar būt vienlaikus apsūdzētais un aizdomās turētais.
Atšķirībā no iepriekšējās izmeklēšanas kartības, tagad, lai personu atzītu par apsūdzēto ir nepieciešams noteikt visus faktiskos apstākļus inkriminētājā personas noziedzīgā nodarījumā. Ko nozīmē termins „personas saukšana pie kriminālatbildības”?
…