Apgaismības kultūra Eiropā

Lasot šo stāstu, tas, kas man lika kardināli manīt domas par galveno varoni Kārli ir tas, ka viņš spēja nogalināt sievieti, kuru mīlējis visu mūžu. Tas lika domāt, ka viņa vārdi par mīlestību bija salti meli. Ir vieglāk saņemt nosodījumu no tiem cilvēkiem, ar kuriem ilgstoši esi bijis kopā, nekā atņemt dzīvību tam, kuru mīlēji. Amālija, būdama jauna meitene, tic, ka Kārlis arī pēc visa spēs viņu mīlēt tāpat kā agrāk, taču viņas cerības sagrauj Kārļa darbība.
Šodienas cilvēkā nebūtu grūti sameklēt kādu, kas kaut nedaudz līdzinās Kālim. Ikviens no mums ir veicis, vai kādreiz izdarīs kaut ko tādu, kas ļoti iespējams tiks vērtēts pretrunīgi. Arī mīlestība ir tā, kas varbūt tik dažāda. Vienam tā radīs sāpes, citam tā būs visīstākais sapņu piepildījums. Ārpus tam, kas pieņemts sabiedrībā, ka tik bieži vērtējam cilvēkus pēc viņu stāvokļa sabiedrībā, galvenais varonis Kālis pierāda, ka pasaule nesastāv tikai no laimes un bagātības, bet gan arī no garīgām vērtībām, kuras iegūt ir daudz grūtāk nekā noturēt visas dzīves laikā.
Apbrīnojami, ka pa spīti iekšējām sāpēm un tam, cik ļoti lugas beigās Kārlis ir mainījies viņā joprojām ir cerība būt laimīgam un sajust tēva mīlestību. Lugas beigās, kad Mors saņem citu laupītāju nosodījumu viņš nolej, ka sevi ziedos ģimenei ar vairākiem bērniem, kuri varēs pēc Mora nāves dzīvot laimīgu dzīvi. Liekas, ka tādā veidā Kārlis mēģina atlīdzināt visu slikto, ko izdarījis pirms tam, taču, manuprāt, nav iespējams ziedojot sevi, likt visam mainīties uz labo pusi.

…