Apgaismība Eiropā - reformācija un pretreformācija, naturālā sabiedrība kā pretnostatījums pilsoniskai sabiedrībai Hobsa un Loka darbos

Attīstoties politikas teorijai, pamazām radās izmaiņas attieksmē par varu, likumiem un sabiedrību. 17. gs. parādījās domas par pilsonisko sabiedrību, daudzi filozofi izklāstīja šīs idejas savos darbos.
Nikolo Makjavelli bija viens no izcilākajiem renesanses autoriem, viņa darbos interpretēti vairāki varas modeļi. Savos darbos Makjavelli runājis par morāles problēmām, mūsdienu izpratnē tās var šķist dīvainas, tās mainījušās līdz ar kultūras maiņu. Filozofa darbos daudz diskutēts par Augstākā tikuma- virt`u idejām. Virt`u bija liela loma politiskajā domā. Daudzas no Makjavelli idejām ir novecojušas, viņa Princi pat varētu pielīdzināt Donam Kihotam, tam pieder daudzas no kihotiskajām īpašībām. Labam valdniekam jābūt gudram, kaut arī Makjavelli nenorāda, ka viņam jāmācās. Īsts virtuozs princis zin, kurš ‘’dzīvnieks jāimitē’’. Virt`u like tam darboties tā kā tas vajadzīgs. Makjavelli darbos savienotas daudzas virt`u īpašības, arī kristietiskās, tomēr viņš tās apvieno zem viena virt`u. Tulkojot viņa virt`u, rodas priekšstats, ka tas pieder vīrietim, vergi un sievietes šeit netiek iekļautas, savukārt kristietības izpratnē virt`u pieder visiem cilvēkiem. Tāpat būtiska loma ir Veiksmei, kuru viņš pielīdzina sievietei, kura jāiekaro.…