Pateicoties teorijai - mēs zinām, bet pateicoties praksei – mēs jūtam. Teorija bagātina intelektu, bet prakse atmodina jūtas.
Vienai teorijai piekrītu, citai nē. Viena patīk, cita liekas praktiski nerealizējama. Rezultātā apzināti vai neapzināti, nonākam pie savas teorijas, kura vada mūsu rīcību.
Prakse – mūsu pagātne, mūsu dzīve, subjektīvu pārdzīvojumu summa, pagātnes neveiksmes, uzvaras, pozitīvās un negatīvās emocijas.
Pilnībā piekrītot J. Korčaka teiktajam ( Избранные педагогицеские произведения.//Януш Корчак – М. Педагогика 1979 – с. 405) man radās vēlēšanās izveidot savus kritērijus, pēc kuriem varētu izvērtēt pedagoģisko teoriju.
Pedagoģiskās teorijas izvērtēšanas kritēriji varētu būt šādi:
1. atbilstība mūsdienu prasībām.
2. humānisms un demokrātisms.
3. dabatbilstība ( atbilstība vecuma īpatnībām ).
Izvērtēšanai izvēlējos J. A. Komenska pedagoģiskās idejas, jo viņa teorijas skan mūsdienīgi arī mūsu gadsimtā. Kas liekas pat nereāli, un apbrīnas vērts. Lasot viņa pedagoģisko teoriju, radās pārdomas par mūsdienās ieviesto kristīgās mācības stundu. Jo man ir savas domas par šo mācību priekšmetu, kādu es to iedomājos.
…