Darbs „Dzīvnieku ferma” man liek aizdomāties par situāciju Latvijā pirms pāris gadiem. Eiropas Savienība tika izveidota, lai valstis, kuras tajā ietilpst, justos droši, lai tās būtu pārtikušas un to valstu iedzīvotāji – laimīgi. Sākumā, kad Latvija pievienojās Eiropas Savienībai, būtiskas izmaiņas nebija manāmas, taču ar laiku parādījās arī tās. Kad izveidojās Eiropas Savienība, visas tai nepiederošās valstis ļoti centās, lai tās uzņem, arī Latvija. Latviju uzņēma 2004. gada maijā. Likās, ka līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā, mūsu valsts plauks un zels, taču drīz vien pierādījās, ka tā nebūt nav. Un nebūs. Latvijai nācās maksāt naudas sodu par pārāk daudz saražoto cukuru, kam sekoja cukurfabrikas slēgšana. „Dzīvnieku fermā” un reālajā dzīvē vara cilvēku ietekmē negatīvi, viņi kļūst alkatīgi un aizmirst par vienkāršām morāles normām., viņi dara visu iespējamo un neiespējamo, lai paši dzīvotu pārticībā, bet par mums „parastajiem” cilvēkiem aizmirst. Gluži kā Napoleons samazināja dzīvniekiem barības devas, laika strādāt vairāk, bet lielāku atalgojumu nedeva. Tāpat ir ar Latvijas valdību. Deputāti noņem naudu pensionāriem, bērnu pabalstiem u.t.t., taču darba laiku palielina, liek strādāt brīvdienās par to pat nepiemaksājot. …