F. V. Nīče un kristietība.
„Antikrista” apakšvirsraksts ir „Kristietības kritikas mēģinājums”, kas principā lasītājam par satura būtību pasaka priekšā daudz vairāk. „Antikrists” ir cilvēks vai cilvēku grupa, kas noliedz dieva varu un pielūdz viņa pretējo spēku, tas ir sātanu.
Kristietības kritizēšana Nīčem izpaužas tādu cilvēcisko instinktu noliegšana un uzskatīšana par ļauniem kā dzīvesgriba un spēka izšķirošās nozīmes uzsvēršana. Kristietība Ničes vārdos ir padibeņu, jūdu un vājo cilvēku izgudrojums, kas varētu panākt savu. Ja lasa „Antikristu” var veikt secināju, ka kristietība ir veids kā panākt savu interešu izklāstu un merķu sasniegšanu. Tas ir veids kā gūt panākumus, bet tas atkal jānoliedz, jo kristietības ietekme ir bijusi tikai no 9 gadsimta līdz 18 gadsimtam, un ar laiku tā noplaka. Baznīcas vara palika tik niecīga, ka manuprāt Niče, būs nedaudz nokavējis ar kritiku pret baznīcu. Ja varētu piekrist Ničem ka vairāki kristietības uzskati ir maldīgi un vairkus personāžus bībele nevar pierādīt, bet ir cilvēki kas seko kristietībai, jo viņi uzskato šo ticību par vienīgo glābiņu. Šie ļaudis nav raduši atbildes meklēt sevī. Apstīsim vairākus kristietības nozīmes vārdus un izteicienus:
Niče uzskata ka cilvēka dzīvošana pēcnavēs „Dieva valstībā” ir aplams, ka valstības kā tādas pēc nāves nav, un cilvēkam jādzīvo tagad, jo tā ir cilvēku dvēseles stāvoklis ko izjūt katrs no mums.
…
