Tagad ir 21. gadsimts, un ir iespējams gandrīz viss. Var klonēt sev līdzīgu cilvēku, var aizlidot uz Mēnesi, var lidot ar gaismas ātrumu, var iegādāties kādu robotu, kas tīra un gatavo ēst, var nopirkt pat māju, kas runā. Bet no kā mums tas viss ir nācis? Tāpat kā no maza smilšu graudiņa rodas skaista pērle, tā senie romieši un senie grieķi likuši pamatus nākotnei. Viņi ir aizsācēji gandrīz visās dzīves jomās, bet es vēlos tuvāk apskatīt tikai trīs no tām – tēlniecību, zinātni un arhitektūru.
Senie romieši un grieķi bija pirmie, kas iemācījās attēlot cilvēka ķermeni. Romieši sasniedza lielu mākslu cilvēka sejas attēlojumā. Viņi radīja tikai portretus, bet tos pašus neatkārtojamus. Tēlnieki ļoti precīzi atveidoja cilvēka sejas vaibstus, dažreiz parādīja arī tā raksturu. Tā, piemēram, augļotāja krūšutēlā, kas atrasts Pompējos, mākslinieks lieliski atveidojis šā cilvēka alkatību, nežēlību un iedzīvošanās kāri. Toties grieķu tēlnieki iemācījās atveidot cilvēka ķermeņa kustības, vēlāk arī pārdzīvojumus. Izcilākie no tiem bija Mīrons un Fīdijs. Mūsdienās tēlniecība kā tāda balstās uz cilvēka atveidošanu gan darbībā, gan jūtu izpausmē, tā ka var secināt, ka šīs divas antīkās civilizācijas lika pamatus šai dzīves nozarei.