Antīkā filosofija (pēc: Justeins Gordens "Sofijas pasaule")

Cilvēku domāšana ir atšķirīga un katra intereses un vēlmes ir citādākas. Tomēr ir jautājums, vai ir kaut kas tāds, kas skar visus, neskatoties uz to, kur dzīvo. Filosofija saka, ka ir lietas, kas nodarbina visus. Tas ir ēdiens, mīlestība, gādība un vēl cenšmaies izprast, kas esam un kāpēc dzīvojam. Visām kultūrām ir bijis svarīgi izzināt, kā cēlusies pasaule. Zinām, ka pasaule ir reāla, bet neesam to līdz galam izzinājuši.
Uzdodot jautājumus, tuvojamies filosofijai, taču uz tiem ir grūtāk atbildēt nekā tos uzdot.
„Vienīgais, kas mums nepieciešams, lai kļūtu par labiem filosofiem, ir spēja brīnīties.” (24.lpp.) Mazs bērns spēj brīnīties par katru sīkumu, taču viņš aug un ar laiku pierod pie lietām un pasaules kā tādas. Tā šķiet pašsaprotama. Ar laiku spēja brīnīties kļūst mazāka. Vairums pieaugušo ieslīgst ikdienā, un brīnīšanās tiek nolikta malā. „Pieaugušie pieņem pasauli kā kaut ko dotu.” (29.lpp.) Kā saka J. Gorders, „filosofs nekad nav īsti gatavs pierast pie pasaules”. (27.lpp.) Viņš paliek kā bērns, saglabā izbrīnu par visām lietām, un pasaule šķiet noslēpumaina.…