Aprīkojumā jebkurā anestēzijas māsas vietā, kurā jānodrošina narkoze, vispirms noteikti ietilpst - aparatūra vitālo rādītāju monitoringam, tad mākslīgās plaušu ventilācijas aparāti, sūkņi un defibrillātors (operāciju zālēs). Kā obligāts ir arī aprīkojums apgrūtinātai intubācijai, jeb tā saucamā ”ilma”, kas ir speciāla maska, kuru lieto pie apgrūtinātas intubācijas. Katrā vietā ir arī speciāli galdiņš narkozes māsai, kurā atrodas viss nepieciešamais darbam, izņemot narkozes medikamentus. Narkozes galdiņā jābūt noteiktā, vienotā kārtībā sakārtotam visam darbam nepieciešamajam sākot no dažāda lieluma šļircēm, i/v katetriem, fiksatoriem, sistēmām un injekciju adatām, beidzot ar intubācijas trubiņām, spinālajām adatām, epidurālajiem komplektiem, zondēm, kombinētajiem, baktericīdajiem filtriem, atsūkšanas katetriem un laringoskopu. Tā, kā intubācijas trubas, katetri, adatas, laringoskopa knābji un zondes mēdz būt
dažādu izmēru, tad visiem nepieciešamajiem tiem jābūt arī katrā narkozes galdiņā, lai vajadzīgo varētu lietot pacientam nodrošinot narkozi, un tā ir mūsu ikdiena. Bet šī ikdiena gan nedrīkstētu pārvērsties par rutīnu darbā, jo ik dienu darbs jāpaveic ar augstu atbildības sajūtu pret pacienta dzīvību un veselību.
Nobeigt savu filozofisko pamatojumu gribētos ar citātu no V. Hendersones teorijas, kurš pēc manām domām spilgti raksturo mūsu anestēzijas māsu ikdienas darbu:
“Māsa ir pagaidu samaņa pacientam nesamaņā, vēlme dzīvot tam, kurš gribējis izdarīt pašnāvību, kājas klientam pēc amputācijas, acis tam, kurš tikko zaudējis redzi, pārvietošanās iespēja zīdainim, zināšanu un drošības avots jaunajai mātei, valoda tam, kurš ir par vāju lai runātu."
…