3. A. Upīts savas noveles apkopoja idejiski un tematiski vienotos noveļu ciklos. Novele “Rožu slepkava” ir no cikla “Aiz paradīzes vārtiem”. Cikla galvenā problēma - iedomu un reālās pasaules nesaskaņa. Tēloti cilvēki, kas stāv aiz savu cerību un sapņu vārtiem un netiek ielaisti, jo viņu cerības ir iluzoras. Iedomu pasaule ir “paradīze”, no kuras tiek izdzīti galvenie varoņi.
Noveles “Rožu slepkava” pamatmotīvs ir iedomu un reālās pasaules nesaskaņas – Franks Aršaliks ir visai parasts un vienveidīgs rožu dārznieks un sulainis, kurš dzīvo savā iedomu pasaulē. Tā sastāv no rozēm un viņa sapņa par būšanu ar grāfieni Frančesku. Visu savu darbu viņš veltī tikai un vienīgi viņai, taču viņa, būdama daudz augstākā sociālā stāvoklī, Franku neievēro un pret viņu attiecas visai pazemojoši, pamazām Franku dzenot ārā no viņa iluzorajām cerībām.
Visas noveles garumā atklājas grāfienes Frančeskas vienaldzīgā attieksme pret Franku Aršaliku, konstanti parādot viņa iedomu un reālās pasaules nesaskaņas: “Franks Aršaliks stāv pašā alejas vidū. Bet viņa, liekas, neredz ne viņu, ne viņa sveicinājumu. Nevērīga nogriežas spraugā uz kreiso pusi.” Arī pret viņa mūža darbu viņa izturējās nievājoši: “Viņas acis vienaldzīgi pārslīd ziedu grupām, nekur nepakavēdamās. Tad, itin kā pirmo reizi pamanījušas, mirkli pakavējas pie dārznieka. Aukstais, vienaldzīgais skatiens viņu ķer kā dzeļošs asmens. Tikai mirkli - tad tas pavērsās uz suni. Un atkal uz viņu. Viņš saprot: viņus abus salīdzina. [..] Viņš sajūt izsmieklu katrā vārdā. Viņu pazemina, viņu moka. Kāju viņam min virsū.”
…