E. Kaneti no “Masa un vara” fragments “Islams kā kara reliģija”
a) Kopā būšana ir brīdis, kad rodas spēcīga enerģija. Tiek uzskatīts, ka katram no mums ir labā un sliktā puse jeb tā saucamā dubultmasa. Citāts no “Islams kā kara reliģija”, kuru vēlos izcelt: “Viņi nostājas Dieva priekšā divos milzīgos, bet nošķirtos pulkos: vienā pusē - ticīgie, bet otrā – neticīgie; un Dievs tiesā katru atsevišķi”. Neviens no šiem cilvēkiem nezina, kurš no tiem ir labs vai slikts. Situācijā ir saskatāms karš, tas ir brīdis krustcelēs. Pastāv cilvēka otrā puse, par kuru viņš nekad negribētu kļūt, kuru nekad nevēlētos satikt, bet šī ļaunā puse tomēr pastāv. Mirušie gari mostas un dodas uz tiesas lauku jeb Meku. Tur cilvēki satiek savas otrās puses, un Dievs tās abas redz. Garīgajā atmodā, cilvēki nāk no dažādām vietām. Norisinās cīņa starp divām pusēm – tiem, kas lūdz cerībā uz labo, un tiem, kas nelūdz, kuriem ir vienalga. Uzticīgie dodas un Meku, šis svētceļojums ir atzīts par reliģisku un garīgu pieredzi. Mirušo gars lūgšanās laikā ir dzīvs. Cīņa ir starp savu pagātni jeb neziņu un nākotni – apziņu. Apzinoties savas pagātnes pieļautās kļūdas, mēs spējam no tām mācīties, lai turpmāk veidotu veiksmīgu nākotni. Korānā ir teikts: “Kad pagājuši svētie mēneši, nogaliniet neticīgos, lai kur tos atrastu (…)”. Ir jātiek vaļā no savas neticīgās, ļaunās pagātnes. Karš ir beidzies un ļaunajam “es” ir jāpazūd, ir jāspēj ticēt labajam.…
