Amonjaka sintēzes tehnoloģijas attīstība. Hābera procesa ietekme uz sabiedrības attīstību

Amonjaks ir viena no visbiežāk izmantotajām ķīmiskajām vielām dažādās cilvēka darbības jomās. Katru gadu pasaulē tiek saražots milzīgs daudzums amonjaka – vairāk nekā 180 miljoni tonnu. Tā ražošana tiek veikta vairāk nekā 80 pasaules valstīs. Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, tā ķīmiskā formula ir NH3. Tā ir bezkrāsaina gāze ar asu smaku. Amonjaks vidē ir sastopams gaisā, ūdenī un augsnē, nodrošinot augiem un dzīvniekiem nepieciešamo slāpekļa daudzumu. Amonjaks ļoti labi šķīst ūdenī — pie 0 °C 1 tilpumā ūdens izšķīst ap 1200 tilpumu amonjaka. Amonjaks ir indīgs, saindēšanās iespēja ir atkarīga no tvaika koncentrācijas un saskares ilguma.
Pirmo reizi amonjaku tīrā veidā 1774. gadā ieguva Dž. Prīstlijs, nosaucot to par “sārmainu gaisu”. Vienpadsmit gadus vēlāk, 1785. gadā, K. Bertols noteica amonjaka ķīmisko sastāvu. Kopš tā laika pasaules zinātnieki sāka pētīt amonjaka ražošanu no slāpekļa un ūdeņraža. Amonjaks bija nepieciešams slāpekļa savienojumu sintēzei. …