Filma ir klasisks Holivudas, Hičkoka kā autora trillera piemērs, kura sižetā atklājas sarežģījumi, spriedze, un kulminācija. Droši varu teikt ka mani šī filma sevī pilnīgi „ierāva”, sēdēju pielipusi pie ekrāna visu tās laiku un pārdzīvoju līdzi tās galvenajiem varoņiem. Unikālā kino valoda kādu lieto Hičkoks, eleganta cietsirdība, mīlestība un mistērija. Pavisam noteikti turpināšu skatīties Hičkoka filmas, jo visas līdz šim redzētās man nav likušas vilties, bet gan tieši otrādi radījušas patīkamu pārsteigumu.
Tā kā šī ir krāsainā filma īpaša nozīme tiek piešķirta arī krāsām, piemēram ainā kurā Džons mokās murgos, pēc savas mīļotās sievietes nāves. Tiek izmantoti dažādas spilgtas krāsas uzplaiksnījumi un dramatiska mūzika, kā arī sirreālisma elementi, kas viss lieliski attēlo Džona sajūtas kamēr viņš sapnī murgo. Vēl spilgti piemēri – kad Džons pirmo reizi restorānā ierauga Madlēnu gaisma pēkšņi kļūst neparasti gaiša visapkārt, vai, kad Džūdija iznāk no vannas istabas pilnībā pārģērbta kā Madlēna, Džons viņu redz pelēcīgāk, kā spoku caur plīvuru.
Filma tapusi ASV piecdesmito gadu beigās tas bija ekonomiskā uzplaukuma laiks, bija vērojama tehnoloģijas un zinātnes attīstība, kas tiešā veidā sekmēja arī kino industrijas pastāvēšanu un kino kā kultūras nostiprināšanos.
…