Aleksandra Čaka poēma „Mūžības skartie” piesaista ar savu saturu. Šo literāro darbu ir vērts izlasīt, tādēļ, ka tas atspoguļo patiesus Latvijas vēstures notikumus. Poēma vēstī par latviešu strēlnieku gaitām laikā, kad Latvijā notika cīņas par brīvību. A. Čakam strēlnieku laiks ir viņa paša dzīves daļa, tādēļ viņa uzrakstītais darbs dod lasītājam reālu ieskatu tā laika notikumos.
Poēmas galvenie varoņi – strēlnieki – ir ļoti drosmīgi un patriotiski. Karā viņi devās tīri un saposušies, tā izrādot cieņu pret tēvzemi. Pēdējā vakarā pirms cīņas strēlnieki nebaidīdamies sēdēja pie ugunskuriem un dziedāja.
Aleksandrs Čaks šajā poēmā ļoti daudz lietojis salīdzinājumus, kas rada asociācijas, kā arī palīdz uztvert poēmā rakstīto. Spilgtu salīdzinājumu izsaka šis citāts: „Tādus vārdus, kas kā sārtas dzirkstis.”
Literārā darba autora valoda ir spraiga, interesanta un bagāta. Tajā sastopami historiskie termini, žargoni un frazeoloģismi, kas padara autora valodu interesantu un spraigu. Valodas bagātību palīdz radīt epitetu lietojums, piemēram: „Vakars mežam uzmet zilu segu, sadurstītu, spožām zelta naglām.”…